Do we need Italian heritage to use these names?

Look, I'm from a family where 'Gary' is considered a strong traditional choice, so I'm hardly the gatekeeper of Mediterranean culture. You don't need the heritage, but you do need the confidence to look an elderly relative in the eye and explain why you've named your child Vincenzo when you're from a long line of builders in Essex. Just own it.

How do you actually pronounce Chiara?

It's 'Kee-ah-ra', but you might as well accept right now that every substitute teacher, dental receptionist, and distant aunt is going to call her 'Sierra' or 'Chee-ara' until the end of time. It's a beautiful name, but it comes with a lifetime subscription to gently correcting people.

Will a melodic name sound weird with a clunky British surname?

Oh, absolutely. There's a jarring acoustic thud when you pair a gorgeous flowing first name with something deeply blunt. 'Alessandro Higgins' sounds like a man who rides a Vespa to his job at a local accounting firm. But honestly, nobody uses their full name outside of bank forms and graduation ceremonies, so try not to lose too much sleep over the flow.

Are there any genuinely gender-neutral options?

Not really, unless you want to start naming your child after random weather events or inanimate objects. The grammar of the language is violently opposed to neutrality. You're better off picking a traditional name and shortening it to a nickname like 'Ale' or 'Dani' if you want something that doesn't scream a specific gender.

What's the most popular choice right now?

Apparently, Leonardo and Sofia are taking over the entire world, while Mateo is climbing the charts faster than I can run after a toddler with a stolen set of keys. If you pick one of these, just prepare yourself for the inevitable moment when three other kids turn around at the playground when you shout it.

Kā izvēlēties itāļu vārdu bērnam un nesajukt prātā

Dārgais pagātnes Tom (precīzāk, mana ārkārtīgi naivā versija no aptuveni sešiem mēnešiem senas pagātnes, kas pašpārliecināti pieteicās palīdzēt svainei izvēlēties itāļu vārdu viņas drīz gaidāmajam mazulim),

Tu šobrīd esi saliecies pār remdenu "flat white" kafiju Karalienes Šarlotes slimnīcas "Costa Coffee" kafejnīcā, agresīvi bakstot ar pirkstu masīvā bērnu vārdu grāmatā mīkstajos vākos, kamēr viņa mēģina izelpot agrīnās Brakstona-Hiksa kontrakcijas. Tev šķiet, ka tu ārkārtīgi palīdzi. Tev šķiet, ka tava bijusī karjera žurnālistikā padara tevi par unikāli kvalificētu ekspertu, lai izurbtos cauri Vidusjūras reģiona vārdu došanas tradīciju kultūras niansēm. Beidz krist panikā un, kas ir vēl svarīgāk, beidz runāt. Es rakstu tev no šī savādā lingvistiskā ceļojuma otras puses, kur mani paša dvīņi ir jau divus gadus veci, šobrīd klāti ar neatpazīstamu, lipīgu vielu un pilnībā ignorē tos skaistos, liriskos vārdus, kurus mēs galu galā viņiem izvēlējāmies.

Es zinu, kāpēc tevi tik ļoti piesaista tieši šī grāmatas nodaļa. Itāļu vārdi šobrīd piedzīvo milzīgu slavas mirkli visā pasaulē, jo tie izklausās neticami romantiski. Tie plūst kā dziesma. Tie liek domāt par siltiem Toskānas vakariem un dārgu olīveļļu, nevis par mūsdienu vecāku ikdienas realitāti, kas lielākoties ir tikai izmērcētu brokastu pārslu slaucīšana kādā lietainā Londonas nostūrī. Tu mēģini izvairīties no mūsu vecāku paaudzes skarbāk skanošajiem vārdiem, mērķējot uz kaut ko melodisku un patskaņiem bagātu, piemēram, Leonardo, Džovanni vai Valentīna. Bet ļauj mani tevi brīdināt – realitātē viena no šo vārdu izvēle ir absolūts loģistikas mīnu lauks.

Romantisko Vidusjūras vārdu izvēles absolūtais haoss

Šobrīd meitenes par laimi ir aizmigušas, un es esmu savtīgi pārklājis viņu bambusa zīdaiņu sedziņu ar krāsainiem dinozauriem pār saviem ceļgaliem, jo apkures katls atkal niķojas, un es atsakos maksāt pašreizējās apkures cenas. Godīgi sakot, šī sedziņa ir viena no retajām bērnistabas lietām, ko es glābtu, ja māja aizdegos. Sākotnēji to nopirku, jo mazie tirkīzzilie un laima zaļie dinozauri izskatījās diezgan jautri un nebija neciešami uzkrītoši, taču pats audums man ir pilnībā sabojājis normālu tekstilizstrādājumu uztveri. Tas ir 70% organiskā bambusa un 30% organiskās kokvilnas maisījums, kas būtībā nozīmē, ka tam piemīt kaut kāda melnā maģija, kas sasilda manas nosalušās kājas, vienlaikus kaut kādā brīnumainā kārtā uzturot dvīņus vēsumā, kad viņi neizbēgami sāk svīst savu pēcpusdienas snaudu laikā. Tā ir pārdzīvojusi aptuveni četrsimt ceļojumus cauri veļasmašīnai, nezaudējot krāsas košumu, kas ir neliels brīnums mājā, kur viss pārējais mums piederošais ir neatgriezeniski nosmērēts ar saspaidītu banānu.

Es pieminu sedziņu, jo viena no dvīnēm ir sākusi rādīt uz dinozauriem un kliegt kaut ko, kas aizdomīgi izklausās pēc "Mateo", kas mani atgriež pie statistikas datiem. Kāds ļoti noguris pētnieks Itālijas statistikas institūtā nesen esot apkopojis datus, lai gan esmu diezgan pārliecināts, ka bērnu vārdu tendenču izsekošana ir tikai minēšana, balstoties uz to, kurš visskaļāk kliedz pie bērnudārza vārtiem. Tiek apgalvots, ka vietējie itāļi ir pilnībā apsēsti ar vārdu Leonardo zēniem un Sofija meitenēm. Bet Štatos, un tas arvien vairāk iezogas arī britu bērnistabās, visi sauc savus bērnus par Mateo vai Leo. Pastāv dīvaina neatbilstība starp to, kas, mūsuprāt, izklausās autentiski itāliski, un to, ko izmanto paši itāļi, kas parasti noved pie daudzām neveiklām sarunām, kad beidzot dodaties ģimenes brīvdienās uz Romu un saprotat, ka esat nosaukuši savu bērnu vārdā, kas ir ekvivalents mūsu "Jānim", tikai ar nedaudz agresīvākiem roku žestiem.

Patskaņu situācija, kas pamatīgi pārbaudīs tavu pacietību

Itāļu valoda, lai cik skaisti tā izklausītos, kad to pāri laukumam kliedz vīrietis ar espresso paplāti rokās, ir neticami strikta attiecībā uz gramatiku. Zēniem ir "o" galotnes, meitenēm ir "a" galotnes, un tur absolūti nav nekādas manevra iespējas kam attāli divdomīgam vai dzimumneitrālam. Ja tu esi moderns tūkstošgades paaudzes vecāks, kurš mēģina atrast šiku, dzimumneitrālu variantu, kas neiespiež mazu zīdaini pārāk specifiskā lingvistiskā rāmītī, tu būtībā ietrieksies ķieģeļu sienā ar ātrumu trīssimt kilometri stundā.

The vowel situation that will thoroughly test your patience — Dear Past Tom: The Utter Chaos of Choosing Italian Monikers

Tu pavadi stundas, izķemmējot nakts forumus, izmisīgi meklējot kādu izņēmumu, lai beigās saprastu, ka visa šī valoda ir radīta, lai agresīvi kategorizētu pilnīgi visu – sākot no jaundzimuša bērna līdz pat virtuves galdam. Tu beidz ar to, ka aplūko nejaušus dabas lietvārdus, piemēram, "Cielo", kas vienkārši nozīmē debesis, un prāto, vai tev pietiks nekaunības nosaukt bērnu par "Debesīm" valodā, kuru tu tikai aptuveni saproti, pateicoties lietotnei savā tālrunī. Neitrālu variantu trūkums ir ārkārtīgi nogurdinošs brīžos, kad tu vienkārši vēlies jauku, maigi skanošu vārdu, kas uzreiz neuzbur tēlu ar skarbu mafijas bosu no deviņdesmito gadu filmām.

Un tu nevari vienkārši piekarināt tradicionāla vārda beigās citu patskani un domāt, ka lieta darīta, jo tas pilnībā maina nozīmi, vai vēl ļaunāk, pārvērš skaistu vēsturisku vārdu par kāda reģiona makaronu veidu.

Acīmredzot vēsturiski itāļi pirmo dēlu nosauc tēva tēva vārdā, ko mēs noteikti nedarīsim, jo mana tēta vārds ir Kīts.

Ja tu šobrīd panikā pērc bērnu lietas, vienlaikus strīdoties par precīzu Lorenco rakstību, tu varētu vēlēties aplūkot Kianao organisko zīdaiņu apģērbu kolekciju, pirms tevi pilnībā pārņem lēmumu pieņemšanas nogurums.

Ģeogrāfisko nosaukumu absolūtais spiediens

Un tad ir tie cilvēki, kas savus bērnus nosauc to vietu vārdos, uz kurām viņi devās ar lētajām aviokompānijām. Sjēna, Milāna, Kapri. Tas izklausās ārkārtīgi glamūrīgi, līdz tu atceries, ka, nosaucot bērnu šikas Eiropas pilsētas vārdā, tas uzliek viņam neticami lielu spiedienu vienmēr būt stilīgam. Tu nevari būt vārdā Milāna un staigāt pa vietējo iekštelpu rotaļu laukumu nosmērētās treniņbiksēs ar kaltēta grauzdiņa gabaliņu, kas pielipis pie tavas pieres. Tas vienkārši nestrādā. Estētiskā sadursme ir pārāk asa.

The absolute pressure of geographical monikers — Dear Past Tom: The Utter Chaos of Choosing Italian Monikers

Un pat nesāciet man stāstīt par mitoloģijas tendenci. Puse no mums pazīstamajiem vecākiem pēkšņi ir sākuši lasīt smagas romantiskās fantāzijas grāmatas un nolēmuši, ka viņu maziņajam, trauslajam jaundzimušajam ir vajadzīgs seno romiešu dieva vārds. Apollo, Aurora, Flora. Tā ir milzīga reputācija, kas būs jāattaisno. Pagājušajā nedēļā es vēroju, kā viena Aurora ar pilnu atvēzienu lidināja pāri istabai klucīti no sava mīksto zīdaiņu rotaļu klucīšu komplekta, un, lai gan šie klucīši ir brīnišķīgi mīksti un lieliski piemēroti agrīnai motorikas attīstībai, pats metiena niknums diez ko neliecināja par "rītausmas dievieti".

Obligātā slimnīcas uzgaidāmās telpas akustiskā pārbaude

Pirms tu pieņem galīgo lēmumu par jebkādu melodisku, patskaņiem bagātu vārdu savas svaines mazulim, tev noteikti ir jāveic praktiskais akustiskais tests. Mūsu patronāžas māsa – jauka sieviete, kura vienmēr izskatās nedaudz norūpējusies par manu vispārējo garīgo veselību – ieminējās, ka ļoti sarežģīti vārdi nākotnē varētu radīt nelielu sarūgtinājumu, lai gan esmu diezgan drošs, ka tā bija tikai viņas pašas projekcija pēc tam, kad viņa noskatījās, kā es mokos, lai veidlapā pa burtiem uzrakstītu savu paša pavisam vienkāršo uzvārdu.

Ja izvēlēsies tādu vārdu kā Nikolo (Niccolò) vai Kjāra (Chiara), tev būs jāpieņem fakts, ka atlikušo mūžu nāksies labot labu gribošas reģistratores, skolotājus un vecvecākus. Tu dzirdēsi "Sjerra" vai "Čiāra" "Kjāras" vietā vismaz divas reizes nedēļā. Tev tieši tagad ir jāizlemj, vai tev pietiks emocionālās izturības atkal un atkal laipni izlabot cilvēkus, kamēr darbojies ar trīs stundu miegu un vēl vienu remdenu kafiju. Tā vietā, lai vakarus pavadītu mokoties par tradicionālo rakstību, čukstot vārda izrunu vannasistabas spogulī kā jucis aktieris, kurš iesildās alternatīvajai teātra izrādei, un pārmērīgi analizējot, kā tas izklausīsies blakus tava vecākā bērna briesmīgi britiskajam vārdam, tev, iespējams, to vienkārši jāiekliedz pa sētas durvīm un jāpārbauda, kā tas atsaucas tavās balss saitēs.

Šajā pašā panikas pilnajā agrīnās vecāku būšanas fāzē mēs iegādājāmies arī organiskās kokvilnas zīdaiņu bodijus ar volānu piedurknēm meitenēm. Tas ir pilnīgi normāls bodijs, un organiskā kokvilna patiešām ir ļoti mīksta pret viņu ādu, bet būšu ar tevi pavisam godīgs – šīs mazās volānu piedurknītes būtībā kalpo tikai kā dekoratīvas auduma notekcaurules, kas novirza garām mutei izbirušo putru tieši padusēs. Apģērbt viņas ar to var, taču tas ir mazliet ķēpīgi, ja darīšana ir ar lokanu un kustīgu mazuli, kurš pretojas ģērbšanai tā, it kā tu mēģinātu iestūķēt āpsi smokingā.

Tāpēc, pagātnes Tom, noliec to bērnu vārdu grāmatu. Ļauj savai svainei uzelpot. Lai arī kādu vārdu viņa izvēlētos, bērns galu galā tik un tā iemetīs savu cepumu peļķē un raudās par to četrdesmit piecas minūtes bez apstājas.

Esi gatavs beigt strīdēties par patskaņiem un beidzot pievērsties reālai gatavošanās mazuļa atnākšanai? Izpēti mūsu pilno ilgtspējīgo bērnistabas preču klāstu, lai sagatavotu savas mājas mazajam Frančesko vai Sofijai.

Jautājumi, kurus tu, visticamāk, esi pārāk noguris, lai uzdotu

Vai mums ir nepieciešama itāļu izcelsme, lai izmantotu šos vārdus?
Klau, es nāk no ģimenes, kurā vārds "Garijs" (Gary) tiek uzskatīts par spēcīgu tradicionālu izvēli, tāpēc diez vai esmu Vidusjūras kultūras sargs. Tev nav vajadzīga itāļu izcelsme, bet tev ir nepieciešama pārliecība, lai paskatītos vecākam radiniekam acīs un paskaidrotu, kāpēc tu savu bērnu nosauci par Vinčenco, lai gan nāc no seno celtnieku dzimtas Eseksā. Vienkārši stāvi un krīti par savu izvēli.

Kā patiesībā izrunā vārdu Kjāra (Chiara)?
Pareizi ir "Kjā-ra", bet tikpat labi tu jau tagad vari samierināties, ka katrs aizvietojošais skolotājs, zobārstniecības reģistratore un tālā tante sauks viņu par "Sjerru" vai "Čiāru" līdz pat pasaules galam. Tas ir skaists vārds, bet komplektā ar to nāk mūža abonements laipnai cilvēku kļūdu labošanai.

Vai melodisks vārds neizklausīsies dīvaini kopā ar neveiklu britu uzvārdu?
Ak, pavisam noteikti. Rodas smagnējs akustisks sitiens, kad brīnišķīgs, plūstošs vārds tiek savienots ar kaut ko dziļi strupu. "Alesandro Higinss" izklausās pēc vīrieša, kurš brauc ar Vespa motorolleri uz darbu vietējā grāmatvedības firmā. Bet, godīgi sakot, neviens neizmanto savu pilno vārdu ārpus bankas veidlapām un izlaiduma ceremonijām, tāpēc mēģini pārāk daudz nesatraukties par tā skanējumu.

Vai ir kādi patiešām dzimumneitrāli varianti?
Īsti nē, ja vien tu negribi sākt saukt savu bērnu nejaušu laikapstākļu parādību vai nedzīvu priekšmetu vārdos. Šīs valodas gramatika spēcīgi pretojas neitralitātei. Labāk izvēlies tradicionālu vārdu un saīsini to līdz mīļvārdam, piemēram, "Ale" vai "Dani", ja vēlies kaut ko tādu, kas nekliedz par konkrētu dzimumu.

Kāda ir pašreizējā populārākā izvēle?
Acīmredzot Leonardo un Sofija pārņem visu pasauli, savukārt Mateo kāpj topos ātrāk, nekā es spēju paskriet pakaļ savam mazulim ar nozagtu atslēgu saišķi. Ja izvēlies vienu no tiem, vienkārši sagatavojies tam neizbēgamajam brīdim, kad spēļu laukumā pagriezīsies vēl trīs citi bērni, kad to izkliegsi.